Главная » Новости » 2005 » Liepājas krievu kopiena pieņemas spēkā

Liepājas krievu kopiena pieņemas spēkā

30.09.2005 Diena

 

Partijas nevarēs nerēķināties ar politiskā dialoga partneri, kas kļūst ietemīgāks

 

Nacionālā spēka savienība (NSS) apsūdzējusi Liepājas Krievu kopienu (LKK) nacionālā naida kurināšanā par atlaidēm LKK biedriem virknē Liepājas veikalu. Drošības policija sūdzību pārbaudījusi, taču lēmumu vēl nav pieņēmusi. Valerijs Kravcovs, uzņēmējs un LKK valdes priekšsēdētāja pirmais vietnieks, par to pasmaida: atlaides kopš augusta bijis labs grūdiens biedru skaita pieaugumam — katru dienu trīs, septiņi, astoņi, pat vairāk iesniegumu. Patlaban LKK ir 599 biedru, un sestdien LKK sanāks uz pirmo gada pārskata sapulci.

"Ikviens var pie mums iestāties neatkarīgi no nacionalitātes un politiskajām simpātijām," saka V.Kravcovs. Izaugsme notikusi gada laikā kopš dibināšanas. Līdz tam Liepājā krievu organizācijas bija mazas un vājas. "Izglītības reforma bija pēdējais piliens, pēc kura krūze gāja pāri. Mūsu tiešām ir daudz, tiesību nav, pilsoņi neesam. Kad sabiedriskās organizācijas būs stipras, partijas ar tām sāks rēķināties. Tad sabiedrībā viss nostāsies savā vietā," uzskata V.Kravcovs.

 

Biedra plecs grūtībās

 

Anketējot izrādījies, ka 32% LKK biedru ir pensionāri, vairākumam ienākumi nepārsniedz 100 latu mēnesī. "Cilvēki dzīvo nabadzīgi. Parunājām ar 35 firmām, tagad jau 16 veikalu mums dod atlaides. Tas ir ekonomisks atbalsts biedriem, bet uzņēmēji piesaista klientus. Pie manis jau trīs cilvēki tā nopirkuši dīvānus," stāsta V.Kravcovs. Liepājā labi pazīstama viņa mēbeļu ražošanas firma Komandors. Viņš, tāpat kā sadzīves tehnikas veikala Elektra direktors Valērijs Kovaļs, kurš nav ne LKK biedrs, ne krievs, noliedz jebkādas runas par naida kurināšanu. "Galvenais, lai bizness iet," V.Kovaļs pamato savu lēmumu.

Liepājnieki to vērtē dažādi. Pilsētas arodbiedrību centra līderis Jānis Neimanis to sauc par cilvēku uzpirkšanu. "Tā ir sabiedrības tracināšana, ja klientus sāk šķirot pēc nacionālā principa," viņš uzskata. Liepājas Pedagoģijas akadēmijas Sociālo zinātņu un vadības katedras vadītājs Arturs Medveckis: "Mani tas neaizvaino, bet tas ir ētikas jautājums. Kopiena parāda, kā atbalsta savējos. Rodas jautājums: kas nav savējie?" Valsts cilvēktiesību biroja juridiskās analīzes daļas vadītāja Līga Biksiniece pieļauj, ka šāda atlaižu sistēma varētu izraisīt nelielu spriedzi pilsētā. Preču un pakalpojumu pieejamībai vajadzētu būt vienādai neatkarīgi no nacionālās piederības. Taču no likuma viedokļa LKK nav ko pārmest.

Pašlaik V.Kravcovu nodarbina doma, kā trūcīgākajiem biedriem izdalīt astoņas tonnas iepirkto kartupeļu, pa 40 kilogramu maisam katram. "Vecmāmiņas taču nenesīs maisus pašas," viņš spriež. Piecpadsmit "vecmāmiņām" LKK palīdz kārtot Krievijas pilsonību, lai saņemtu Krievijas pensiju par tur strādāto laiku.

 

Pikulis un ķīniešu valoda

 

Par galveno biedrībā V.Kravcovs sauc atbalstu kultūrai, izglītībai un pareizticībai. Martā ap 5000 interesentu apskatījuši LKK rīkoto ikonu izstādi Liepājas muzejā, un oktobrī būs krievu vidū populārā rakstnieka Valentīna Pikuļa mēnesis un izstāde Pikulis un Liepāja. Muzeja krājumu glabātāja Uļa Gintnere atzīst: tas ir ļoti labs veids, kā cittautiešus ievilināt muzejā.

LKK ir apvienojusi arī kara veterānu organizācijas, krievu kultūras organizācijas un ansambļus, apkopj kapus un rīko koncertus veterāniem. Plāno atvērt valodu centru, kurā mācīs latviešu, angļu un ķīniešu valodu. Biedrība aktīvi vāc līdzekļus darbībai — 9.maija salūtam naudu lūdza 142 firmām un ātri savāca 8000 latu.

 

Jūtas stiprāki

 

Politiķu nav LKK valdē, lai biedrība nenonāktu kādas partijas pavadā, lai gan "mēs pieņemtu pat NSS biedrus", saka V.Kravcovs. Viņš stāsta, ka pašvaldību vēlēšanās martā "nolēmām atbalstīt nevis partijas, bet gan mūsu biedrus un labus cilvēkus, kuriem ticam — no Tautas saskaņas partijas (TSP), PCTVL, Latvijas pirmās partijas, Liepājas attīstībai". Trīs tika ievēlēti un ir Liepājas domes opozīcijā — viens no TSP un divi no PCTVL saraksta. Katram, kurš iestājas kopienā, jāsniedz par sevi sīkas ziņas. Tā noskaidrots, ka LKK biedru politiskās simpātijas pieder lielākoties PCTVL, TSP, bijušā barkašovieša, arī LKK biedra Jevgeņija Osipova vadītajai Latvijas Nacionāli demokrātiskajai partijai (LNDP), bet 38% biedru nav nekādu politisko simpātiju.

Žurnāliste, LKK biedre Anna Protčenko Dienai saka: "Ja krieviski runājošie nejustos atstumti, kopiena nebūtu nepieciešama. Te vispirms iesaistījās apmēram 100 uzņēmēju, tad viņi sāka iesaistīt citus. Tagad mūs uztver nopietnāk, šī ir solīda organizācija, kurā cilvēki jūtas stiprāki." Liepājas nevalstisko organizāciju atbalsta centra koordinatore Lāsma Vaiče atzīst — LKK veidojas par nopietnu politiskā dialoga partneri, un tas sasaucas ar V.Kravcova teikto: Latvijā sabiedrisko organizāciju loma vēl nav novērtēta.

 

***

 

Liepāja

Liepāja 2005.gadā

- 86,3 tūkstoši iedzīvotāju, no tiem:

- 51,4% latviešu

- 33,4% krievu

- 65,5% pilsoņu

- 31,7% nepilsoņu

Avots: Liepājas dome

 

- Sabiedriskā organizācija Liepājas Krievu kopiena — 599 biedri, to skaitā 35 juridiskas personas, kopā pārstāvētas 2552 balsis

82% krievu, 5% ukraiņu, 7% baltkrievu, 3% latviešu

49% nepilsoņu, 35% Latvijas pilsoņu, 16% Krievijas pilsoņu

34% brīvi runā valsts valodā, 37% valsts valodu neprot

Avots: LKK

 

Nora Driķe

 


 

Написать комментарий

  • Обязательные для заполнения поля помечены знаком *.

Если у Вас возникли проблемы с чтением кода, нажмите на картинку с кодом для нового кода.